Papildināts 2007. gada 4. decembrī…
1. Filmā latviešu karavīri attēloti kā vienkārši ļaudis, kas ar neprātīgu skrējienu pār dzelzstiltu sakauj vāciešus… Skrienot pret ložmetējiem? Vai tas ir iespējams? Varbūt… bet ne jau 20.gs.
Realitātē pārvietošanās pār tiltiem, forsējot Daugavu, bija piesardzīga, labi organizēta – pa priekšu brauca bruņotie auto un tikai aiz viņiem karaspēks, un arī tad uzbrukumi bija ne veiksmīgi.
14.oktobrī Tiltu forsēšanai tika nozīmētas 7.Siguldas kājnieku pulka vienības, kā arī tām iedalīja 3 bruņotos automobiļus, 5 liegabalus un vienu bruņoto vilcienu, kur arī bija lielgabals.
Citāts no: www.latvietislatvija.com
“Tiltu forsešanai Latgales divizijas komandieris nozimeja 7. Siguldas pulku, kuru vajadzeja pabalstit 3 brunotiem automobiliem, 1 brunotam vilcienam un 5 lielgabaliem. Divizijas rezerve palika 8. pulks, 2. eskadrons, Latg. divizijas inženieru rota un neliehis Studentu bataljons. Uzbrukumu paveleja sakt plkst. 04,00, bet 7. pulks noveloja* un patiesiba uzbrukumu iesaka gaisma.. Tilta otra gala paškidros dzelonstieplu aizžogojumus pargrieza bez lieka trokšna. Tikai kad piebrauca Zemgalietis un Kurzemnieks, un aiz tiem pienaca ari 1. rota, tad pretinieks, beidzot, atjedzas un iesaka šaut no 2 ložmetejiem un kadam 30 šautenem. Siguldas pulka 3. un 4. rota bija sasniegušas tikai tilta vidu, kad ienaidnieks saka šaut ari no jauna dzelzstilta gala. Rotas nogulas. Musu 2 brunotie auto un 1. rota iesaka apšaudišanos ar pretinieku, kas atradas tuvakos namos. Kurzemniekam ievainoja šoferi un ta ka tam sabojajas abi ložmeteji, tad vinš saka braukt paatrinata gaita atpakal. Tani laika ari igaunu brunotais vilciens, kas bija sasniedzis dzelzstilta villu un tur apšaudits ar artilerijas un minmeteju uguni, saka braukt atpakaj. Rotas uz tilta saka nervozet un kad atri pabrauca garam Kurzemnieks, tad 3. rotas aste neiztureja un metas pakal Kurzemniekam, sajaucot cela ari 4. rotu. Tagad izredžu uz panakumiem vairs nebija un tadel atgaja ari 3. rotas pareja dala, 1. rota un Zemgalietis. Par laimi musu zaudejumi bija nelieli un atiešanas burzma uz tilta atstatie daži ievainotie tika velak pievakti.”
* p.s. Uzbrukums aizkavējās dēļ koka tilta paceļamās daļas, kas bija ieķērusies un nelaidās lejā.
2. Svarīgs faktors bermonta sakāvei bija Sabiedroto kreiseru un iznīcinātāju iesaistīšanās kaujā.
14. oktobrī Sabiedrotie nosūtīja ultimātu bermontiešiem, ar prasību pamest ieņemto teritoriju, bet bermontieši to uztvēra nenopietni.
15. oktobrī Sabiedroto kreiseri ar precīziem lielgabalu trāpījumiem uzsāka Daugavgrīvas apšaudi, vācieši tika apmulsināti, un tika ne tikai fiziski, bet arī morāli sakauti. Tad arī ar pār Daugavu, no Mīlgrāvja uz Daugavgrīvu, tvaikonīšos un liellaivās pārcēlās latviešu karaspēks un pēc sauszemes cīņas gūstā krita ~400-500 bermontiešu, kā arī daudz munīcijas, 1 lielgabals, 10 ložmetēji, radiostacija un zirgi. Vēlāk tieši no Daugavgrīvas un Jūrmalas puses sākās uzvaru sērijas.
Par iemeslu uzbrukumam sabiedrotie uzdeva, to kuģu(kas līdz 10.okt. atradās Daugavā) apšaudīšanu ar lielgabaliem.
Filmā Sabiedrotie neiesaistījās kaujās!!! Un tas tika tik ļoti ļoti uzsvērts!!!:( Bez sabiedrotajiem, iespējams nebūtu arī uzvaras…
Citāts no: www.latvietislatvija.com
“Berts pazinoja, ka Sabiedroto flote nems dalibu musu cinas ar Bermonta armiju. Tagad francu juras kapteina Brisona vadiba vina (Sabiedroto flote sastaveja no francu viegliem kreiseriem Lestin un Aisne, ka ari no anglu 2 kreiseriem, 4 iznicinatajiem (destroyer) un 1 minu tralera.) iebrauca Daugava un plkst. 13,15 iesaka šaut pa Daugavgrivu un Bolderaju. Apšaudišana turpinajas vienu stundu. …”
3. Bruģa uzlaušana krastmalā…
Bermontam uzbrūkot nebija vis tik mierīga. Bruģi uzlauza vīri ar “iekšām”, jo bruģa uzlaušana un ierakumu rakšana(10.-12.okt.) norisinājās zem intensīvas ložmetēju apšaudes, kurā lodes netika žēlotas. Tāpat arī ir ne visai iespējama tautas sapulce, kura filmā risinājās pie vecā dzelzstilta Daugavmalas nobrauktuves (tag. 11.nov. un 13.janv. ielu krustojums), jo katra kustība labajā krastā, no kreisā krasta tika pavadīta ar ložu krusu.
Kā arī civilajiem nebija atļauts pārvietoties Daugavmalā, bet Vecrīgā varēja iekļūt tik ar īpašām atļaujām.
Citāts no:žurnāla “Latvijas arhīvi” 2007-1
Jāņa Rubeņa piezīmes par Latvijas Neatkarība karu.
LVVA, 5434.f., 2.apr.,48.l.,2lp.
“10.-12. oktobris 1919.g.
Pēc atgriešanās no Daugavas kreisā krasta mūsu rota bija novietota viesnīcā “Balta”. Ieņemtas tika tās istabas, kurām nebij logu uz Daugavas pusi. Tomēr jau pirmā dienā tika ievainots kāds kareivis caur logu, trepju telpā. Vispirms tika izlikta dežūrējoša daļa uz Daugavmalas tirgu laukuma, kurai vajadzēja apsargāt Daugavu un briesmu gadījienā ziņot trauksmi. Tika izsūtīti kareivji ar laužamām dzelzīm, lai uzlauztu Daugavmalas bruģi un sāktu gatavot ierakumus. Bermontieši, nevarēdami tikt pār Daugavai, atklāja pa tās labo krastu stipru šauteņu un ložmetēju uguni. Mūsu pusē pāris ložmetēju enerģiski atbildēja vāciešiem no namu augšējo stāvu logiem, uz kurieni tad arī galvenā kārtā vērsās ienaidnieka uguns. Lodes kapāja namu sienas, bet zemāk mērķētās rikošetēja uz tirgus laukuma bruģa un sacēla nejauku, nervus stindzinošu kaukšanu. Šādā, šāvienu sprādzienu, ložu šņākoņas un kaukšanas juceklī kareivjiem vajadzēja uzlauzt bruģi. Darbs pats par sevi nebija tik bīstams, jo pāri Daugavai grūti bija saskatīt šinī krastā rāpojošas figūras, bet vienu otru nepieradušu kareivi šāds ložu lietus šausmināja. Atceros kādu jaunu kareivi, kurš, kad no paša rīta vajadzēja iet uzlauzt bruģi, likās bija zaudējis prātu un nemitīgi vaimanāja, ka viņš esot nostādīts nošaušanai. Turpretī citi kareivji mierīgi pildīja savu darbu. Lai, trauksmes gadījumam, rastu tiešu izeju no viesnīcas “Balta” uz Daugavmalu, nācās atlauzt kādas aizsprostotas un nelietojamas durvis. Iesaiņojuma kaste, tukšas mucas un salauztas mēbeles, ar kurām bija piekrauts pagalms un traucēja rotas ātru izskriešanu uz Daugavmalu, tika novākti. Visas ejas caur tirgus laukumu uz Daugavu aizsprostojām no Daugavas puses ar tukšām kastēm un mucām, ceļu maskēšanās nolūkā, lai no otrā Daugavas krasta neredzētu mūsu kustības, atstājot tikai maskētas caurejas.”
4. Vecais dzelzstilts. Filmā tas izskatās tāpat kā pirms 1917.gada augusta, un tāpat kā tas izskatījās tā atklāšanas dienā. Vēstures fakti stāsta par to, ka tiltu uzspridzināja krievu karaspēks atkāpjoties, 1917.gada Augustā. 1917. gada beigās tas tika atjaunots ar koka posmiem, kas balstījās uz Daugavā iedzītiem pāļiem. Un šiem posmiem nebija “Tauna” sistēmas fermas!!
Tilts šādā kondīcijā, ar koka posmiem, ir redzams daudzās fotogrāfijās, kas uzņemtas 1918.g.-1924.g.
Foto no www.flickr.com
5. Lībekas tilts uzspridzināts?!? Nu šitais pamatīgi šokēja… Kāpēc jāspridzina labs tilts, it sevišķi situācijā, kad latviešu karaspēks netaisījās atkāpties, bet nostiprināja pozīcijas Daugavmalā? Tiltu(teorētiski) uzspridzināt(vai nodedzināt) varētu tikai atkāpšanās situācijā, lai aizkavētu pretinieku.
Lai nelaistu pretinieku uz labā krasta, Lībekas(koka) tiltam tika pacelts kuģu caurlaižamais posms. Tilts tika izmantots uzbrūkot bermontiešiem(14.okt.), tāpēc arī būtu arī visai nelietderīgi to spridzināt…:)
Lībekas tilts netika uzspridzināts!! Tam uzbrukumu laikā tika sabojāts tikai viens posms pārdaug. pusē.
p.s. Panorāmas skats uz Pārdaugavu – Lībekas tilts stipri aizdomīgs… 🙂
6. “Здесь был Бермонд“ – bez komentāriem:):)
7. Gaisa uzbrukums. No viena uzlidojuma nomestajām bumbām tika izpostīta puspilsēta?!? Bet kur ir artilērijas? Jo tieši vislielāko postu pilsētas arhitektūrā nodarīja pretinieka artilērija un granātmetēji… no kurienes arī “Dzelzs divīzija”…
Filmā tika parādīts, ka latviešiem nebija vispār artilērijas!?!?! Latviešu armijai bija gan artilērija, gan arī bruņumašīnas, lidmašīnas, un pat bruņuvilciens, kas tika izmantoti ne tikai aizstāvoties, bet arī uzbrukumu veikšanai.
http://www.latvietislatvija.com/Musu_speku_atiesana.htm – par atkāpšanos un bruņojumu
http://www.lacplesis.com/cinas_ar_bermonta_armiju.htm – par bruņotajiem vilcieniem
Foto no Latvijas Nacionālā vēsures muzeja, www.vdiena.lv
8. 11.novembrī Daugava bija aizsalusi!! Laivas pa Daugavu nevarēja pārvietoties! Pa Daugavu varēja pārvietoties tikai Tvaikoņi – Ledlauži, kuri ieskrienoties uzlauza ledu.
Uzbrukumi 10. un 11. novembrī notika no Iļguciema, Šampētera puses, un uz rīta pusi(11.nov.plkst.6) tika uzsākta operācija pāri pār Daugavas ledu Zaķusalas un Lucavsalas rajonā, un līdz ar šiem veiksmīgajiem uzbrukumiem Rīga bija tīra!
Epilogs
Filma ir laba, tik vēsturiskā puse gan pieviļ…
Varētu teikt:”Mākslas filma…”, bet kādēļ, tad filmā jāsabāž tik daudz kinohronikas?? Lai radītu vēsturisku ilūziju? Pieļauju pat iespēju, ka tā kinohronika bija lielākā daļa no visiem pieejamiem video materiāliem(par Bermonta uzbr.) KFF dok. arhīvā…
Kāpēc tik ļoti jātiecas uz reālismu, bet pašas filmas saturs tiek atstāts novārtā?!?
Filmas veidotāji skaidro ar to, ka visus vēsturiskos faktus nav bijs iespējams atainot. Vai tā tiešām ir?
Pēc tāda samiksējuma rodas par visu nepareizi priekšstati, piem. ejot ārā no kino, dzirdēju:”Šito filmu vajadzēja noskatīties pirms vēstures eksāmena.” 😮
p.s. Aktieri filmā bija labi. Specefekti un dekorācijas arī ļoti lieliskas, un visā visumā filma ir patiešām laba!! Panorāmas skati varēja būt “dinamiskāki”, tā sakot, no putna lidojuma…
Bet no vēstures – kau kas ir, bet kau kā nav… Vai derēs pirms vēstures eksāmena?:)
Interneta saites:
http://www.vdiena.lv/lat/politics/latvia90 – fotogalerijas veltītas Latvijas 90 gadu jub.
http://www.flickr.com/photos/65817306@N00/19834062/in/photostream/ – kara laika fotogrāfijas
http://forum.myriga.info/ – diskusijas par Rīgu
http://www.tvnet.lv/zinas/rigassargi/ – Raksti par Rīgas sargiem
http://youtube.com/ – filmas “rullīši” Youtube portālā
http://www.lacplesis.com/ – Par latviešu karavīru cīņām…
http://panzerkampf.org/ – Diskusijas par Latvijas armiju utt.
Citas recenzijas un komentāri:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Rīgas_sargi – recenzija par vēstures faktiem filmā “Rīgas sargi”
http://www.tvnet.lv/ – TVNet lietotāja komentārs
http://www.vdiena.lv/ – recenzija par vēstures faktiem filmā “Rīgas sargi”
papildinājumi sekos…
Droši pievienojiet komentāros savus novērojumus filmā!!
© Erny, via respect
Rīgas sargi 