Papildināts 2007. gada 4. decembrī…
1. Filmā latviešu karavīri attēloti kā vienkārši ļaudis, kas ar neprātīgu skrējienu pār dzelzstiltu sakauj vāciešus… Skrienot pret ložmetējiem? Vai tas ir iespējams? Varbūt… bet ne jau 20.gs.
Realitātē pārvietošanās pār tiltiem, forsējot Daugavu, bija piesardzīga, labi organizēta – pa priekšu brauca bruņotie auto un tikai aiz viņiem karaspēks, un arī tad uzbrukumi bija ne veiksmīgi.
14.oktobrī Tiltu forsēšanai tika nozīmētas 7.Siguldas kājnieku pulka vienības, kā arī tām iedalīja 3 bruņotos automobiļus, 5 liegabalus un vienu bruņoto vilcienu, kur arī bija lielgabals.
Citāts no: www.latvietislatvija.com
“Tiltu forsešanai Latgales divizijas komandieris nozimeja 7. Siguldas pulku, kuru vajadzeja pabalstit 3 brunotiem automobiliem, 1 brunotam vilcienam un 5 lielgabaliem. Divizijas rezerve palika 8. pulks, 2. eskadrons, Latg. divizijas inženieru rota un neliehis Studentu bataljons. Uzbrukumu paveleja sakt plkst. 04,00, bet 7. pulks noveloja* un patiesiba uzbrukumu iesaka gaisma.. Tilta otra gala paškidros dzelonstieplu aizžogojumus pargrieza bez lieka trokšna. Tikai kad piebrauca Zemgalietis un Kurzemnieks, un aiz tiem pienaca ari 1. rota, tad pretinieks, beidzot, atjedzas un iesaka šaut no 2 ložmetejiem un kadam 30 šautenem. Siguldas pulka 3. un 4. rota bija sasniegušas tikai tilta vidu, kad ienaidnieks saka šaut ari no jauna dzelzstilta gala. Rotas nogulas. Musu 2 brunotie auto un 1. rota iesaka apšaudišanos ar pretinieku, kas atradas tuvakos namos. Kurzemniekam ievainoja šoferi un ta ka tam sabojajas abi ložmeteji, tad vinš saka braukt paatrinata gaita atpakal. Tani laika ari igaunu brunotais vilciens, kas bija sasniedzis dzelzstilta villu un tur apšaudits ar artilerijas un minmeteju uguni, saka braukt atpakaj. Rotas uz tilta saka nervozet un kad atri pabrauca garam Kurzemnieks, tad 3. rotas aste neiztureja un metas pakal Kurzemniekam, sajaucot cela ari 4. rotu. Tagad izredžu uz panakumiem vairs nebija un tadel atgaja ari 3. rotas pareja dala, 1. rota un Zemgalietis. Par laimi musu zaudejumi bija nelieli un atiešanas burzma uz tilta atstatie daži ievainotie tika velak pievakti.”
* p.s. Uzbrukums aizkavējās dēļ koka tilta paceļamās daļas, kas bija ieķērusies un nelaidās lejā.
2. Svarīgs faktors bermonta sakāvei bija Sabiedroto kreiseru un iznīcinātāju iesaistīšanās kaujā.
14. oktobrī Sabiedrotie nosūtīja ultimātu bermontiešiem, ar prasību pamest ieņemto teritoriju, bet bermontieši to uztvēra nenopietni.
15. oktobrī Sabiedroto kreiseri ar precīziem lielgabalu trāpījumiem uzsāka Daugavgrīvas apšaudi, vācieši tika apmulsināti, un tika ne tikai fiziski, bet arī morāli sakauti. Tad arī ar pār Daugavu, no Mīlgrāvja uz Daugavgrīvu, tvaikonīšos un liellaivās pārcēlās latviešu karaspēks un pēc sauszemes cīņas gūstā krita ~400-500 bermontiešu, kā arī daudz munīcijas, 1 lielgabals, 10 ložmetēji, radiostacija un zirgi. Vēlāk tieši no Daugavgrīvas un Jūrmalas puses sākās uzvaru sērijas.
Par iemeslu uzbrukumam sabiedrotie uzdeva, to kuģu(kas līdz 10.okt. atradās Daugavā) apšaudīšanu ar lielgabaliem.
Filmā Sabiedrotie neiesaistījās kaujās!!! Un tas tika tik ļoti ļoti uzsvērts!!!:( Bez sabiedrotajiem, iespējams nebūtu arī uzvaras…
Citāts no: www.latvietislatvija.com
“Berts pazinoja, ka Sabiedroto flote nems dalibu musu cinas ar Bermonta armiju. Tagad francu juras kapteina Brisona vadiba vina (Sabiedroto flote sastaveja no francu viegliem kreiseriem Lestin un Aisne, ka ari no anglu 2 kreiseriem, 4 iznicinatajiem (destroyer) un 1 minu tralera.) iebrauca Daugava un plkst. 13,15 iesaka šaut pa Daugavgrivu un Bolderaju. Apšaudišana turpinajas vienu stundu. …”
3. Bruģa uzlaušana krastmalā…
Bermontam uzbrūkot nebija vis tik mierīga. Bruģi uzlauza vīri ar “iekšām”, jo bruģa uzlaušana un ierakumu rakšana(10.-12.okt.) norisinājās zem intensīvas ložmetēju apšaudes, kurā lodes netika žēlotas. Tāpat arī ir ne visai iespējama tautas sapulce, kura filmā risinājās pie vecā dzelzstilta Daugavmalas nobrauktuves (tag. 11.nov. un 13.janv. ielu krustojums), jo katra kustība labajā krastā, no kreisā krasta tika pavadīta ar ložu krusu.
Kā arī civilajiem nebija atļauts pārvietoties Daugavmalā, bet Vecrīgā varēja iekļūt tik ar īpašām atļaujām.
Citāts no:žurnāla “Latvijas arhīvi” 2007-1
Jāņa Rubeņa piezīmes par Latvijas Neatkarība karu.
LVVA, 5434.f., 2.apr.,48.l.,2lp.
“10.-12. oktobris 1919.g.
Pēc atgriešanās no Daugavas kreisā krasta mūsu rota bija novietota viesnīcā “Balta”. Ieņemtas tika tās istabas, kurām nebij logu uz Daugavas pusi. Tomēr jau pirmā dienā tika ievainots kāds kareivis caur logu, trepju telpā. Vispirms tika izlikta dežūrējoša daļa uz Daugavmalas tirgu laukuma, kurai vajadzēja apsargāt Daugavu un briesmu gadījienā ziņot trauksmi. Tika izsūtīti kareivji ar laužamām dzelzīm, lai uzlauztu Daugavmalas bruģi un sāktu gatavot ierakumus. Bermontieši, nevarēdami tikt pār Daugavai, atklāja pa tās labo krastu stipru šauteņu un ložmetēju uguni. Mūsu pusē pāris ložmetēju enerģiski atbildēja vāciešiem no namu augšējo stāvu logiem, uz kurieni tad arī galvenā kārtā vērsās ienaidnieka uguns. Lodes kapāja namu sienas, bet zemāk mērķētās rikošetēja uz tirgus laukuma bruģa un sacēla nejauku, nervus stindzinošu kaukšanu. Šādā, šāvienu sprādzienu, ložu šņākoņas un kaukšanas juceklī kareivjiem vajadzēja uzlauzt bruģi. Darbs pats par sevi nebija tik bīstams, jo pāri Daugavai grūti bija saskatīt šinī krastā rāpojošas figūras, bet vienu otru nepieradušu kareivi šāds ložu lietus šausmināja. Atceros kādu jaunu kareivi, kurš, kad no paša rīta vajadzēja iet uzlauzt bruģi, likās bija zaudējis prātu un nemitīgi vaimanāja, ka viņš esot nostādīts nošaušanai. Turpretī citi kareivji mierīgi pildīja savu darbu. Lai, trauksmes gadījumam, rastu tiešu izeju no viesnīcas “Balta” uz Daugavmalu, nācās atlauzt kādas aizsprostotas un nelietojamas durvis. Iesaiņojuma kaste, tukšas mucas un salauztas mēbeles, ar kurām bija piekrauts pagalms un traucēja rotas ātru izskriešanu uz Daugavmalu, tika novākti. Visas ejas caur tirgus laukumu uz Daugavu aizsprostojām no Daugavas puses ar tukšām kastēm un mucām, ceļu maskēšanās nolūkā, lai no otrā Daugavas krasta neredzētu mūsu kustības, atstājot tikai maskētas caurejas.”
4. Vecais dzelzstilts. Filmā tas izskatās tāpat kā pirms 1917.gada augusta, un tāpat kā tas izskatījās tā atklāšanas dienā. Vēstures fakti stāsta par to, ka tiltu uzspridzināja krievu karaspēks atkāpjoties, 1917.gada Augustā. 1917. gada beigās tas tika atjaunots ar koka posmiem, kas balstījās uz Daugavā iedzītiem pāļiem. Un šiem posmiem nebija “Tauna” sistēmas fermas!!
Tilts šādā kondīcijā, ar koka posmiem, ir redzams daudzās fotogrāfijās, kas uzņemtas 1918.g.-1924.g.
Foto no www.flickr.com
5. Lībekas tilts uzspridzināts?!? Nu šitais pamatīgi šokēja… Kāpēc jāspridzina labs tilts, it sevišķi situācijā, kad latviešu karaspēks netaisījās atkāpties, bet nostiprināja pozīcijas Daugavmalā? Tiltu(teorētiski) uzspridzināt(vai nodedzināt) varētu tikai atkāpšanās situācijā, lai aizkavētu pretinieku.
Lai nelaistu pretinieku uz labā krasta, Lībekas(koka) tiltam tika pacelts kuģu caurlaižamais posms. Tilts tika izmantots uzbrūkot bermontiešiem(14.okt.), tāpēc arī būtu arī visai nelietderīgi to spridzināt…:)
Lībekas tilts netika uzspridzināts!! Tam uzbrukumu laikā tika sabojāts tikai viens posms pārdaug. pusē.
p.s. Panorāmas skats uz Pārdaugavu – Lībekas tilts stipri aizdomīgs… 
6. “Здесь был Бермонд“ – bez komentāriem:):)
7. Gaisa uzbrukums. No viena uzlidojuma nomestajām bumbām tika izpostīta puspilsēta?!? Bet kur ir artilērijas? Jo tieši vislielāko postu pilsētas arhitektūrā nodarīja pretinieka artilērija un granātmetēji… no kurienes arī “Dzelzs divīzija”…
Filmā tika parādīts, ka latviešiem nebija vispār artilērijas!?!?! Latviešu armijai bija gan artilērija, gan arī bruņumašīnas, lidmašīnas, un pat bruņuvilciens, kas tika izmantoti ne tikai aizstāvoties, bet arī uzbrukumu veikšanai.
http://www.latvietislatvija.com/Musu_speku_atiesana.htm – par atkāpšanos un bruņojumu
http://www.lacplesis.com/cinas_ar_bermonta_armiju.htm – par bruņotajiem vilcieniem
Foto no Latvijas Nacionālā vēsures muzeja, www.vdiena.lv
8. 11.novembrī Daugava bija aizsalusi!! Laivas pa Daugavu nevarēja pārvietoties! Pa Daugavu varēja pārvietoties tikai Tvaikoņi – Ledlauži, kuri ieskrienoties uzlauza ledu.
Uzbrukumi 10. un 11. novembrī notika no Iļguciema, Šampētera puses, un uz rīta pusi(11.nov.plkst.6) tika uzsākta operācija pāri pār Daugavas ledu Zaķusalas un Lucavsalas rajonā, un līdz ar šiem veiksmīgajiem uzbrukumiem Rīga bija tīra!
Epilogs
Filma ir laba, tik vēsturiskā puse gan pieviļ…
Varētu teikt:”Mākslas filma…”, bet kādēļ, tad filmā jāsabāž tik daudz kinohronikas?? Lai radītu vēsturisku ilūziju? Pieļauju pat iespēju, ka tā kinohronika bija lielākā daļa no visiem pieejamiem video materiāliem(par Bermonta uzbr.) KFF dok. arhīvā…
Kāpēc tik ļoti jātiecas uz reālismu, bet pašas filmas saturs tiek atstāts novārtā?!?
Filmas veidotāji skaidro ar to, ka visus vēsturiskos faktus nav bijs iespējams atainot. Vai tā tiešām ir?
Pēc tāda samiksējuma rodas par visu nepareizi priekšstati, piem. ejot ārā no kino, dzirdēju:”Šito filmu vajadzēja noskatīties pirms vēstures eksāmena.” 
p.s. Aktieri filmā bija labi. Specefekti un dekorācijas arī ļoti lieliskas, un visā visumā filma ir patiešām laba!! Panorāmas skati varēja būt “dinamiskāki”, tā sakot, no putna lidojuma…
Bet no vēstures – kau kas ir, bet kau kā nav… Vai derēs pirms vēstures eksāmena?:)
Interneta saites:
http://www.vdiena.lv/lat/politics/latvia90 – fotogalerijas veltītas Latvijas 90 gadu jub.
http://www.flickr.com/photos/65817306@N00/19834062/in/photostream/ – kara laika fotogrāfijas
http://forum.myriga.info/ – diskusijas par Rīgu
http://www.tvnet.lv/zinas/rigassargi/ – Raksti par Rīgas sargiem
http://youtube.com/ – filmas “rullīši” Youtube portālā
http://www.lacplesis.com/ – Par latviešu karavīru cīņām…
http://panzerkampf.org/ – Diskusijas par Latvijas armiju utt.
Citas recenzijas un komentāri:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Rīgas_sargi – recenzija par vēstures faktiem filmā “Rīgas sargi”
http://www.tvnet.lv/ – TVNet lietotāja komentārs
http://www.vdiena.lv/ – recenzija par vēstures faktiem filmā “Rīgas sargi”
papildinājumi sekos…
Droši pievienojiet komentāros savus novērojumus filmā!!
© Erny, via respect
“Filmā tika parādīts, ka latviešiem nebija vispār artilērijas!?!?! Latviešu armijai bija gan artilērija, gan arī bruņumašīnas, lidmašīnas, un pat bruņuvilciens, kas tika izmantoti ne tikai aizstāvoties, bet arī uzbrukumu veikšanai.”
A jā, bet lielākā daļa no tā visa Latgales frontē cīnījās pret boļševikiem tajā laikā
Tur netiek teikts, ka Sabiedrotie NEIESAISTĪJĀS, bet gan, ka nogaida kurš būs stiprāks. Sākumā tā arī bija, nu ok, nebija tā, ka viņi izlēma pēdējā brīdī kam pieslieties kā filmā, bet nu…
kinohronikas? Man liekas tās nebija īstas, bet apstrādāti un mākslīgi novecināti uzfilmētie kadri filmai.
Katrā ziņā, vēstures eksāmens nepieprasa zināt kādu tiltu un kad kas uzspridzināja, kādas caurlaides vajadzēja, lai tiktu Vecrīgā vai ko teica Mārtiņš vai Ulmanis. Tikai to vienkāršo faktu pret ko mūsējie cīnījās toreiz, kad tas notika un kas ir 11. novembris un kāpēc tā ir Lāčplēša diena.
Sabiedrotie nenogaidīja, kurš stiprāks…. Tādu faktu tik var atrast filmā:):)
Sabiedrotie nevarēja iesaistīties kaujā, jo tā teorētiski bija Krievu armija, kas devās uzbrukumā pret bolševikiem. Pret bolševikiem bija visi, tas tad arī bija uzbrukuma iemesls. Par iemeslu, lai iesaistītos kaujā sabiedrotie izmatoja faktu, ka bermontiešu artilērija apšaudīja kuģus, kas Daugavā. Sabiedroto kreiseri Daugavu pameta, bet artilērijas apšaudē tika nogremdēti pāris burinieki(Dāņu utt.). Tā arī radās iemesls uzbrukt. Teorētiski nevarēja pieteikt karu Vācijai, bet bermontiešiem varēja pieteikt, jo bija iemesls.
Kādēļ jānovecina kadri?? Viņi nemaz neiegāja filmas kopozīcijā…
Mākslīgi novecinātas bija tikai salaiduma vietas – tad kad hronika sākās, un tad kad beidzās.
Vēstures eksāmenam jau tilts nav vajadzīgs, bet fakts, ka tas tika uzspridzināts, lai aizstētos ir būtisks! Jo tiltu spridzinātu tikai atkāpjoties!! Tilti karā ir ļoti stratēģiski svarīgi objekti, un bieži vien tie izšķir kaujas rezultātu.
Bet bermontiešiem tilts nebūtu nemaz vajadzīgs, jo pēc pāris dienām jau uzsala ledus!! Un reāli bermontiešu mērķis bija nokausēt Latviešus, t.i. artilērija apšaudīja ne tikai Daugavmalu, bet arī Vecrīgu, un pat pilsētas daļas aiz pilsētas kanāla.
Tāpēc arī tilta spridzināšana, kas parādīta filmā ir bezjēdzīga!!
Varbūt vēsture nav svarīga. Bet manuprāt ir dumji pārspīlēt, lai veicinātu patriotismu:(
ko juus varat njemties, panjem un uztaisi ko labaaku, un tad saac kritizeet, jobanaa latvieshu tauta, kurai nekad nekas neapmierina, es noskatiijos filmu, un esmu staraa, ka latvieshiem vispaar kaut kas taads izdevies… Nekur filmas saakumaa vai beigaas nav mineets ka viss ir njemts no reaaliem notikumiem, so taa ir maakslas filma, un maakslas filmaa es daru visu kas man tiik. Panjemam to pashu ASV, vinjiem ir independence day, deelj kuras arii nesaaka jenkji svineet 4 juuliju… kaut kaadi murgaini citplaneetieshi…
Un patriotismu veicintaat vajaga jebkuriem liidzekljiem.
Ja tev te nepatiik tinies uz iiriju un beidz dirst
Visā visumā raksts atbilst manām domām. Varēja scenāriju un līdz ar to sižetu labāk izstrādāt. “Baiga vasara” tādā ziņā bija labāka, lai ari budžets mazāks.
atomsis, bet ari netiek pateikts, ka tas un tas ir izdomāts. Tagad tuvākajos piecos gados Lācplēša diena asociēsies ar dienu kad Mārtiņš ar kommandu pārrāpās pār tiltu un no bumboja vācu spēkus tur tā problēma. Pieņemu, ka Tev Latvijas vēsture nav svarīga, lai veicinātu patriotismu.
Bez tam rakstā nekur nekas netiek “dirsts” viss ir skaisti pamatots un pamatota kritika kā zināms ir laba kritika, laikam esi viens no tiem, kas to nespēj pieņemt .. skumji.
Ko piesienies? Nu nevar par 3 Ls iztaisīt precīzu filmu- dabuj kaut pāris tālaika tvaikoņu kopijas, nemaz nerunājot par virtuālu Rīgas kopiju. Udeju parāda, viss. Esi tik gudrs- uztaisi dokumentālu filmu, būšu pateicīgs!
Filmu noskatījos pirmajā nedēļā.
Aktieri labi, ņēmās no sirds. Specefekti noteikti labākie, kādi jebkad Latvijā tapuši, paldies puišiem! Tēma svarīga un vajadzīga – cik ilgi lai latviešu puikas justos kā nenozīmīgas tautiņas sastāvdaļa? Apziņa, ka latviešu puikas kāvās drošsirdīgi un IZCĪNĪJA SEV BRĪVU ZEMI, ir lieliska un nepieciešama. Lepnums par senčiem ir pirmais solis ceļā uz pašcieņu.
Negribu īpaši kritizēt, tomēr dažus vārdus pateikšu.
Scenārijs pavisam švaks. Filma vairāk atgādina atsevišķas safilmētas epzodes (anekdošu krājuma ekranizāciju), jo lai cik krāšņi JRT aktieri kādu epzodi nospēlē, tās neparko “nešujas” kopā. Režisora darbs zem parasta TV seriāla līmeņa. Tāda sajūta, ka konjunktūras līmenis – vidējais latvis ar knapu vidusskolas izglītību un pusaudža instinktiem, kas vismaz 4x nedēļā ir šmigā.
Vēsturisko notikumu perfekta precizitāte ir viens jautājums, pavisam cits ir Lāčplēša dienas profanācija. Žūpas vārdiem sakot, “būs vēl vien diena, kad iedzert”. Četri draugi izglābj valsti kā smejoties, kad realitātē visa Rīga bija smagi nopostīta jau pirms šīm kaujām. TŪKSTOŠI SMAGI KĀVĀS, bet te – kā pa jokam, kā pa šmigu. Vienā naktī.
Taču filma, lai cik švaka no konceptuālā vai mākslinieciskā viedokļa, ir vērtējama kā vajadzīga.
Jo – lai arī greizi – sāk beidzot runāt par tautai svarīgām lietām.
Tukšā vietā māksla nerodas. Ir jātop piecām, varbūt septiņām, desmit viduvējībām, lai rastos patiešām spēcīgs mākslas darbs.
Filma bija kā teātris. Ja kādam patika teātru jociņi un Skrastiņš, tad droši vien ka patika filma. Droši vien, ka tas būs sliktais tonis kritizēt filmu, bet pat krievu safilmētās filmas par Latvijas tēmu ir daudz patiesākas – protams, tikai no cita viedokļa. Bet tā – šī filma ir ierindojama fantastikas vai labākajā gadījumā parodijas žanrā, kas latviešiem nekad nav padevies…
фильм на самом деле шедевр. йа ввосторге от просмотра) очень четко отображены исторические события того времени,и очень легко смотреть))
No nacionālpolītiskā viedokļa filma ir vienkārši lieliska. Vismaz katrs skolnieks tagad zinās, kādēļ svinam Lāčplēša dienu. Mākslas filmā ir absolūti muļķīgi meklēt konkrētu vēsturisko faktoloģiju. Tas nav arī vajadzīgs.
Filma ir lieliska! Fakts, ka tika aidzīts Bermonts un vācieši, to zinās katrs skolnieks.. Bet fakti izraisa interesi, un interese arī patriotismu, bet vēsturisko notikumu atainojums “vieglā garā” dos tikai laicīgu efektu…
Pat es jau no bērnības kritizējis latviešu filmas, tomēr saņēmos un aizgāju ar ģimeni noskatīties to “VISUR” izslavēto filmu. Godīgi sakot, es nekad nebūtu domājis, ka latvieši māk tik labi filmas taisīt, filma aizrāva un nebija garlaicīgi ne mirkli. Un jā, skrastiņa joki bija labi, citreiz tie ir bijuši lēti, bet šajā filmā tieši laikā.
Beigu beigās varu pateikt, ka manuprāt tik labas kvalitātes un izpildījuma filmu latviešiem neredzēt vairs kādu laiku…
A vot ziniet, kas man vissvairāk filmā patika? Tas ka viss bija tik pazīstams, es šovasar pirms filmas biju aizbraucis uz to kino pilsētiņu cinevillu. Labs tūrisma objekts, vispār tiem kas tur nav bijuši noteikti ieteiktu doties.. (Neaizmirstiet fočiku paņemt līdzi)..
Biju noskatīties filmu. Secinājums ir tās – ēķis un graube, viņiem ir jāmācās un jāmācās. nu ārprāts, vai viņi paši skatoties RS neliekas jocīgi, kur tie 2 miljoni palika? ļoti stulbs scenārijs, pat pretīgs, pēc 30 min noskatīšanās, sāku skatīties plkst., kad nu tad beidzot viņa beigsies. Viss ir tik naivi, un man patiešām ir žel, ka te letiņi ir attainoti, kā pliki nabagi, ka pat paši vācieši ir jāapšauda ar viņu pašu lielgabaliem.. idiotisms (un kapē tika nepieminēti sabiedroto kuģu uzbrukums, bruņuvilciens, bruņumašīnas un lielgabali?). Aktieri….. stulbeņu bars. Galvenais aktieris, pat uz filmu reklāmafišām nebija redzams! Bet tomēr ir jāsaka filmas veidotājiem paldies, par to, ka ir radusies vēlme uzzināt, kas tajos gados bija noticies, iepriekš par to biju zinājis tikai to, ko vēstures stundās samācijos.
Es jau neskatījos filmu, tikai fragmentus, bet uzreiz kā topošais vēsturnieks varu pateikt vienu: pārāk daudz specefektu, pārāk daudz mākslīguma, trūkst aktieros tā dzīvīguma, kam jābūt. Kad skatījos fragmentos, man likas kā filmā spēlē nevis cilvēki, bet roboti.
Lūgums neņemt to pie sirds.
Projekta ideja bija laba, bet laiks, kā vienmēr, parādīs, vai šī filma bija tā vērta, lai būtu rādīta un ko šī filma dod cilvēkiem.
liidz kuram datumam iisti raada Riigas sargus?
Sauktu tos “Rīgas sargus” par “Vella kalpu Skroderdienas 11.XI Indiana Džonsa stilā”, jo nekā vairāk par labu sadzīves ainu humoru tur nav. Kā jau minēju citur- mākslas filmu par vēsturi var fantazēt, bet šai fantāzijai jābūt ticamai, nu vismaz ne muļķīgai. Rīgas sargu scenāristu, producentu, režisora fantāzija ir pliekana, apmēram vienas ainas bērnu teātra lugas līmenī, diemžēl. Nav nekādas galveno varoņu attīstības, nav sižeta monumentālisma, LR dibināšana, aizsardzība ir kaut kāda avantūra, nenopietna spēle. Nemaz nerunāsim par atklātu vēstures un tās notikumu, datu, detaļu falsifikāciju, kuri ir jau PSRS poļitruku līmenī… Ja gribējās veidot filmu par Draudzību, Mīlestību u.t.t. 1919.g. 11.XI., dari to, bet kāpēc ar šīm nopietnām tēmām bija jālien vēsturē un jādiskreditē tā, jāpadara par parodiju?
Beidzot filma DVD formātā! Skolā noskatījāmies…
Jā, vēstures fakti nav smalki ievēroti, BET filmas jau taisa tāpēc, lai cilvēki tās skatoties varētu “atslēgties”, nevis domāt: “Šitas nepareizi, tas pareizi…”
Filma jau nav arī jāizmanto kā mācību materiāls, lai gan to var darīt un tie pāris nepareizie fakti fakti neko daudz nemainīs…
Hello, Im from Lithuania and I don’t understand latvian language, but I’d really like to understand this review
. Could anyone traslate those main points of the review to english or russian and send the translated text to m e-mail(ltu.dalgis@gmail.com)? That would be very nice 